(8) 3. Apaṇṇakavaggo

1. Padhānasuttaṃ

71. ‘‘Catūhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyā’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Sammādiṭṭhisuttaṃ

72. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi catūhi? Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṃsāvitakkena, sammādiṭṭhiyā – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakappaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Sappurisasuttaṃ



(8) 3. 无过失品
1. 精进经
71. "诸比丘，具足四法的比丘，已经践行无过失之道，他的根源已经为漏尽而开始。是哪四法？在此，诸比丘，比丘是持戒者，是多闻者，是精进者，是有慧者。诸比丘，具足这四法的比丘，已经践行无过失之道，他的根源已经为漏尽而开始。"第一。
2. 正见经
72. "诸比丘，具足四法的比丘，已经践行无过失之道，他的根源已经为漏尽而开始。是哪四法？出离寻，无恚寻，无害寻，正见——诸比丘，具足这四法的比丘，已经践行无过失之道，他的根源已经为漏尽而开始。"第二。
3. 善士经

73. ‘‘Catūhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, asappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṃ vitthārena parassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, asappuriso ayaṃ bhavanti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso yo hoti parassa vaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṃ avitthārena parassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, asappuriso ayaṃ bhavanti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso yo hoti attano avaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṃ avitthārena attano avaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, asappuriso ayaṃ bhavanti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso yo hoti attano vaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṃ vitthārena attano vaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, asappuriso ayaṃ bhavanti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo.

‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, sappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṃ avitthārena parassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, sappuriso ayaṃ bhavanti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sappuriso yo hoti parassa vaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṃ vitthārena parassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, sappuriso ayaṃ bhavanti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sappuriso yo hoti attano avaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātu karoti, ko pana vādo puṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto ahāpetvā alambitvā paripūraṃ vitthārena attano avaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ, bhikkhave, sappuriso ayaṃ bhavanti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sappuriso yo hoti attano vaṇṇo taṃ puṭṭhopi na pātu karoti, ko pana vādo apuṭṭhassa! Puṭṭho kho pana pañhābhinīto hāpetvā lambitvā aparipūraṃ avitthārena attano vaṇṇaṃ bhāsitā hoti. Veditabbametaṃ , bhikkhave, sappuriso ayaṃ bhavanti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, vadhukā yaññadeva rattiṃ vā divaṃ vā ānītā hoti, tāvadevassā tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sassuyāpi sasurepi sāmikepi antamaso dāsakammakaraporisesu. Sā aparena samayena saṃvāsamanvāya vissāsamanvāya sassumpi sasurampi sāmikampi evamāha – ‘apetha, kiṃ pana tumhe jānāthā’ti! Evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu yaññadeva rattiṃ vā divaṃ vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, tāvadevassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti bhikkhūsu bhikkhunīsu upāsakesu upāsikāsu antamaso ārāmikasamaṇuddesesu. So aparena samayena saṃvāsamanvāya vissāsamanvāya ācariyampi upajjhāyampi evamāha – ‘apetha, kiṃ pana tumhe jānāthā’ti! Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘adhunāgatavadhukāsamena cetasā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Tatiyaṃ.

4. Paṭhamaaggasuttaṃ

74. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni cattāri? Sīlaggaṃ, samādhiggaṃ [samādhaggaṃ (sī. syā. kaṃ)], paññāggaṃ, vimuttaggaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri aggānī’’ti. Catutthaṃ.

5. Dutiyaaggasuttaṃ

75. ‘‘Cattārimāni , bhikkhave, aggāni. Katamāni cattāri? Rūpaggaṃ, vedanāggaṃ, saññāggaṃ, bhavaggaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri aggānī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Kusinārasuttaṃ



73. "诸比丘，具足四法的非善士应当被了知。是哪四法？在此，诸比丘，非善士对他人的过失，即使未被问及也会显露，何况被问及！被问及时，被问题所迫，他不减少、不保留，而是完整详尽地说他人的过失。诸比丘，应当了知这是非善士。
"再者，诸比丘，非善士对他人的美德，即使被问及也不显露，何况未被问及！被问及时，被问题所迫，他减少、保留，不完整不详尽地说他人的美德。诸比丘，应当了知这是非善士。
"再者，诸比丘，非善士对自己的过失，即使被问及也不显露，何况未被问及！被问及时，被问题所迫，他减少、保留，不完整不详尽地说自己的过失。诸比丘，应当了知这是非善士。
"再者，诸比丘，非善士对自己的美德，即使未被问及也会显露，何况被问及！被问及时，被问题所迫，他不减少、不保留，而是完整详尽地说自己的美德。诸比丘，应当了知这是非善士。诸比丘，具足这四法的非善士应当被了知。
"诸比丘，具足四法的善士应当被了知。是哪四法？在此，诸比丘，善士对他人的过失，即使被问及也不显露，何况未被问及！被问及时，被问题所迫，他减少、保留，不完整不详尽地说他人的过失。诸比丘，应当了知这是善士。
"再者，诸比丘，善士对他人的美德，即使未被问及也会显露，何况被问及！被问及时，被问题所迫，他不减少、不保留，而是完整详尽地说他人的美德。诸比丘，应当了知这是善士。
"再者，诸比丘，善士对自己的过失，即使未被问及也会显露，何况被问及！被问及时，被问题所迫，他不减少、不保留，而是完整详尽地说自己的过失。诸比丘，应当了知这是善士。
"再者，诸比丘，善士对自己的美德，即使被问及也不显露，何况未被问及！被问及时，被问题所迫，他减少、保留，不完整不详尽地说自己的美德。诸比丘，应当了知这是善士。诸比丘，具足这四法的善士应当被了知。
"诸比丘，譬如新娘无论是夜晚还是白天被带来时，立即对婆婆、公公、丈夫，乃至奴仆、工人、仆从都生起强烈的惭愧心。她经过一段时间的共同生活和亲密相处后，对婆婆、公公、丈夫这样说：'走开，你们懂什么！'同样地，诸比丘，在此有某比丘无论是夜晚还是白天从在家出家成为无家者时，立即对比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷，乃至园林工人和沙弥都生起强烈的惭愧心。他经过一段时间的共同生活和亲密相处后，对阿阇黎、和尚这样说：'走开，你们懂什么！'因此，诸比丘，你们应当这样学习：'我们将以如同新娘一般的心态生活。'诸比丘，你们应当如此学习。"第三。
4. 第一最上经
74. "诸比丘，有四种最上。是哪四种？戒最上，定最上，慧最上，解脱最上——诸比丘，这是四种最上。"第四。
5. 第二最上经
75. "诸比丘，有四种最上。是哪四种？色最上，受最上，想最上，有最上——诸比丘，这是四种最上。"第五。
6. 拘尸那罗经

76. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Siyā kho pana, bhikkhave [dī. ni. 2.217], ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitu’’’nti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Dutiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitu’’’nti. Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, nāsakkhimha bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitu’’’nti. Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, satthugāravenapi na puccheyyātha, sahāyakopi, bhikkhave, sahāyakassa ārocetū’’ti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Evaṃ pasanno ahaṃ, bhante! Natthi imasmiṃ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā’’ti.

‘‘Pasādā kho tvaṃ, ānanda, vadesi. Ñāṇameva hettha, ānanda, tathāgatassa – ‘natthi imasmiṃ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussapi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā’. Imesañhi, ānanda, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Acinteyyasuttaṃ

77. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni; yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Katamāni cattāri? Buddhānaṃ, bhikkhave, buddhavisayo acinteyyo, na cintetabbo; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Jhāyissa, bhikkhave, jhānavisayo acinteyyo, na cintetabbo; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Kammavipāko, bhikkhave, acinteyyo, na cintetabbo; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Lokacintā, bhikkhave, acinteyyā, na cintetabbā; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Imāni kho, bhikkhave, cattāri acinteyyāni, na cintetabbāni; yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti. Sattamaṃ.

8. Dakkhiṇasuttaṃ

78. ‘‘Catasso imā, bhikkhave, dakkhiṇā visuddhiyo. Katamā catasso? Atthi, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato; atthi, bhikkhave, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato; atthi, bhikkhave, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato; atthi, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

‘‘Kathañca , bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato? Idha, bhikkhave, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo; paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā [paṭiggāhako hoti dussīlo pāpadhammo (syā. kaṃ. ka.) ma. ni. 

76. 一时，世尊住在拘尸那罗（现在的卡西亚）的末罗族沙罗树林的乌跋跋多那，在两棵沙罗树之间，临近般涅槃之时。那时，世尊对比丘们说："诸比丘。"那些比丘回答说："尊者。"世尊说道：
"诸比丘，如果有任何一位比丘对佛、法、僧、道或修行有疑惑或犹豫，你们就问吧，比丘们，不要之后后悔：'导师就在我们面前，我们却没能当面请教世尊。'"如是说已，那些比丘保持沉默。世尊第二次对比丘们说："诸比丘，如果有任何一位比丘对佛、法、僧、道或修行有疑惑或犹豫，你们就问吧，比丘们，不要之后后悔：'导师就在我们面前，我们却没能当面请教世尊。'"第二次，那些比丘仍保持沉默。世尊第三次对比丘们说："诸比丘，如果有任何一位比丘对佛、法、僧、道或修行有疑惑或犹豫，你们就问吧，比丘们，不要之后后悔：'导师就在我们面前，我们却没能当面请教世尊。'"第三次，那些比丘仍保持沉默。
然后，世尊对比丘们说："诸比丘，或许你们因为尊敬导师而不问，那么比丘们，让朋友告诉朋友吧。"如是说已，那些比丘仍保持沉默。这时，尊者阿难对世尊说："尊者，这真是不可思议，尊者，这真是稀有！尊者，我如此深信：在这比丘僧团中，没有任何一位比丘对佛、法、僧、道或修行有疑惑或犹豫。"
"阿难，你是出于信心而这样说。但是，阿难，如来在此有如下知见：'在这比丘僧团中，没有任何一位比丘对佛、法、僧、道或修行有疑惑或犹豫。'因为，阿难，在这五百位比丘中，最后一位比丘也是预流果者，不堕恶趣，必定证悟。"第六。
7. 不可思议经
77. "诸比丘，有四种不可思议之事，不应思考；若思考则会导致疯狂和痛苦。是哪四种？诸比丘，诸佛的佛境界是不可思议的，不应思考；若思考则会导致疯狂和痛苦。诸比丘，禅修者的禅修境界是不可思议的，不应思考；若思考则会导致疯狂和痛苦。诸比丘，业的果报是不可思议的，不应思考；若思考则会导致疯狂和痛苦。诸比丘，世界的思考是不可思议的，不应思考；若思考则会导致疯狂和痛苦。诸比丘，这是四种不可思议之事，不应思考；若思考则会导致疯狂和痛苦。"第七。
8. 布施经
78. "诸比丘，有四种布施的清净。是哪四种？诸比丘，有布施是施者清净，而非受者清净；诸比丘，有布施是受者清净，而非施者清净；诸比丘，有布施既非施者清净，也非受者清净；诸比丘，有布施既是施者清净，也是受者清净。
"诸比丘，何种布施是施者清净，而非受者清净？在此，诸比丘，施者持戒、具善法；而受者破戒、恶法。

3.381 oloketabbaṃ]. Evaṃ kho, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato.

‘‘Kathañca , bhikkhave, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato? Idha, bhikkhave , dāyako hoti dussīlo pāpadhammo; paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato.

‘‘Kathañca, bhikkhave, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato? Idha, bhikkhave, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo; paṭiggāhakāpi honti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato.

‘‘Kathañca, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca? Idha, bhikkhave, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo; paṭiggāhakāpi honti sīlavanto kalyāṇadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. Imā kho, bhikkhave, catasso dakkhiṇā visuddhiyo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Vaṇijjasuttaṃ

79. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā chedagāminī hoti? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā na yathādhippāyā [yathādhippāyaṃ (sī.)] hoti? Ko nu kho, bhante hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā yathādhippāyā [yathādhippāyaṃ (sī.)] hoti? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā parādhippāyā hotī’’ti?

‘‘Idha, sāriputta, ekacco samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā pavāreti – ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṃ na deti. So ce tato cuto itthattaṃ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṃ payojeti, sāssa hoti chedagāminī.

‘‘Idha pana, sāriputta, ekacco samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā pavāreti – ‘vadatu , bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṃ na yathādhippāyaṃ deti. So ce tato cuto itthattaṃ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṃ payojeti, sāssa na hoti yathādhippāyā [yathādhippāyaṃ (sī. ka.)].

‘‘Idha pana, sāriputta, ekacco samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā pavāreti – ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṃ yathādhippāyaṃ deti. So ce tato cuto itthattaṃ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṃ payojeti, sāssa hoti yathādhippāyā [yathādhippāyaṃ (sī. ka.)].

‘‘Idha, sāriputta, ekacco samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā pavāreti – ‘vadatu, bhante, paccayenā’ti. So yena pavāreti taṃ parādhippāyaṃ deti. So ce tato cuto itthattaṃ āgacchati, so yaññadeva vaṇijjaṃ payojeti, sāssa hoti parādhippāyā [parādhippāyaṃ (ka.)].

‘‘Ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā chedagāminī hoti. Ayaṃ pana, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā na yathādhippāyā hoti. Ayaṃ kho pana, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā yathādhippāyā hoti. Ayaṃ pana, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekaccassa tādisāva vaṇijjā payuttā parādhippāyā hotī’’ti. Navamaṃ.

10. Kambojasuttaṃ



这样，诸比丘，布施是施者清净，而非受者清净。
"诸比丘，何种布施是受者清净，而非施者清净？在此，诸比丘，施者破戒、恶法；而受者持戒、具善法。这样，诸比丘，布施是受者清净，而非施者清净。
"诸比丘，何种布施既非施者清净，也非受者清净？在此，诸比丘，施者破戒、恶法；受者也破戒、恶法。这样，诸比丘，布施既非施者清净，也非受者清净。
"诸比丘，何种布施既是施者清净，也是受者清净？在此，诸比丘，施者持戒、具善法；受者也持戒、具善法。这样，诸比丘，布施既是施者清净，也是受者清净。诸比丘，这是四种布施的清净。"第八。
9. 商业经
79. 这时，尊者舍利弗来到世尊处，礼敬世尊后，坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗对世尊说："尊者，是什么原因，什么条件，使得在此有人从事同样的商业却遭受损失？尊者，又是什么原因，什么条件，使得在此有人从事同样的商业却不如预期？尊者，又是什么原因，什么条件，使得在此有人从事同样的商业却如预期？尊者，又是什么原因，什么条件，使得在此有人从事同样的商业却超出预期？"
"舍利弗，在此，有人来到沙门或婆罗门处，邀请说：'尊者，请说出您需要的资具。'但他不给予所邀请的。如果他死后来到此世，无论他从事什么商业，都会遭受损失。
"再者，舍利弗，在此，有人来到沙门或婆罗门处，邀请说：'尊者，请说出您需要的资具。'但他给予的不如预期。如果他死后来到此世，无论他从事什么商业，都不如预期。
"再者，舍利弗，在此，有人来到沙门或婆罗门处，邀请说：'尊者，请说出您需要的资具。'他如预期地给予。如果他死后来到此世，无论他从事什么商业，都如预期。
"舍利弗，在此，有人来到沙门或婆罗门处，邀请说：'尊者，请说出您需要的资具。'他给予的超出预期。如果他死后来到此世，无论他从事什么商业，都超出预期。
"舍利弗，这就是原因，这就是条件，使得在此有人从事同样的商业却遭受损失。舍利弗，这就是原因，这就是条件，使得在此有人从事同样的商业却不如预期。舍利弗，这就是原因，这就是条件，使得在此有人从事同样的商业却如预期。舍利弗，这就是原因，这就是条件，使得在此有人从事同样的商业却超出预期。"第九。
10. 剑蒲阇经

80. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena mātugāmo neva sabhāyaṃ nisīdati, na kammantaṃ payojeti, na kambojaṃ gacchatī’’ti? ‘‘Kodhano, ānanda, mātugāmo; issukī, ānanda, mātugāmo; maccharī , ānanda, mātugāmo; duppañño, ānanda, mātugāmo – ayaṃ kho , ānanda, hetu ayaṃ paccayo, yena mātugāmo neva sabhāyaṃ nisīdati, na kammantaṃ payojeti, na kambojaṃ gacchatī’’ti. Dasamaṃ.

Apaṇṇakavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Padhānaṃ diṭṭhisappurisa, vadhukā dve ca honti aggāni;

Kusināraacinteyyā, dakkhiṇā ca vaṇijjā kambojanti.

80. 一时，世尊住在憍赏弥（现在的科萨姆比）的瞿师多园。这时，尊者阿难来到世尊处，礼敬世尊后，坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊说：
"尊者，是什么原因，什么条件，使得女人既不能坐在议会中，也不能从事事业，不能前往剑蒲阇？"
"阿难，女人易怒；阿难，女人嫉妒；阿难，女人吝啬；阿难，女人愚钝——阿难，这就是原因，这就是条件，使得女人既不能坐在议会中，也不能从事事业，不能前往剑蒲阇。"第十。
无过失品第三终。
其摘要如下：
精进与见解善士，新娘与两个最上，
拘尸那罗不可思议，布施与商业剑蒲阇。


